Profilaktisko mērījumu veikšanu regulējošie dokumenti

LBN 261–15. Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu «Ēku iekšējās instalācijas izbūve»

MK noteikumi Nr. 238. «Ugunsdrošības noteikumi»

Grozījumi MK noteikumos Nr. 238. «Ugunsdrošības noteikumi»

MK noteikumi Nr. 1041. «Noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības»

Mēraparāta tehniskie dati

Izolācijas pretestības mērīšana

Pilnās elektriskās pretestības mērījumi cilpai «fāze – nulle»

Maksimālās pieļaujamās cilpas kopējās pretestības Z vērtības B, C un D tipu automatslēdžiem pie ULN = 220 V

Rakstot protokolā rezultātus, ir jānorāda, uz kā balstās secinājums:

Mērījumiem pievieno sadalnes principālo shēmu un izvietojumshēmu (montāžas shēmu).

Zemējumietaises pretestības mērījumi

Zemējuma ietaises pretestības mērījumi būtiski atšķiras no citiem mērījumiem, kas veikti lai pārbaudītu elektrisko aizsardzības iekārtu, elektroinstalāciju drošumu un pareizu, atbilstošu darbību. Pirms veikt zemējuma ietaises pretestības mērījumus OBLIGĀTI nepieciešams izpētīt zemējuma ietaises uzbūvi, pārliecināties par drošiem un atbilstošiem mērījuma apstākļiem. Pirms mērījumu veikšanas izlasīt konkrētā mēraparāta lietošanas instrukciju un gūt izpratni par mērījumu specifiku.

Mērījumiem pievieno zemējumu izbūves shēmu.

Trīs polu (3P) metode – (potenciāla kritums)

Zemējuma pretestības mērīšanai visbiežāk tiek izmantota tehniskā metode ko sauc par potenciāla krituma metodi. Šī mērījuma laikā sprieguma kritums tiek mērīts uz zemējuma kontūru kopā ar strāvu kas plūst caur to. Lai aprēķinātu rezultātu pretestības izteiksmē tiek izmantots Oma likums.

Sprieguma sadalījums (UC – pieskāriena spriegums, UST – soļa spriegums)

Zemējuma pretestības mērīšanas tehniskā metode

Tiek mērīta zemējuma pretestība R_E. Lai veiktu mērījumu izvietojiet testa elektrodus:

Elektrodi novietoti vienā rindā. Sprieguma elektrods S ir novietots pa vidu starp elektrodiem. Šajā metodē ir svarīgi pareizi izvietot testa elektrodus, lai iegūtu nulles potenciālu – vietu, kur ir sprieguma kritums uz zemējuma kontūru. Jo lielāks attālums starp testējamo zemējumu un strāvas elektrodu H, jo plašāks nulles potenciāla laukums.

Precīzākai zemējumu pretestības pārbaudei veicam papildus darbības:

Lai pārbaudītu vai ir izvēlēta pareiza vieta sprieguma elektrodam S nepieciešams veikt divus papildu mērījumus. Ja pēc sprieguma elektroda S pārvietošanas mērāmā zemējuma virzienā un virzienā pret strāvas elektrodu H (parasti daži metri) atšķirība starp rezultātiem ir nenozīmīga, tad var pieņemt ka atrašanās vieta elektrodiem izvēlēta pareizi. Trīs rezultātu vidējais aritmētiskais ir izmērītā vērtība zemējuma kontūra pretestībai.

3 polu metodes testa slēgums

Ja pēc elektroda S pārvietošanas rezultāti ievērojami atšķirsies viens no otra, pārvietojiet S elektrodu (parasti strāvas elektroda H virzienā) vai palielināt attālumu starp elektrodiem, pārvietojot tālāk H elektrodu. Ja tas nedarbojas, nepieciešams pārlikt elektrodus pretējā virziens. Mērījumu problēmu iemesls var būt, piemēram, ūdensvadi kas atrodas zemē (strāva plūst caur metālisku objektu). Jo lielāks attālums elektrodam H no mērāmā zemējuma, jo vieglāk būs atrast nulles potenciāla vietu elektrodam S.

Rekomendējošās minimālās distances testa elektrodiem S un H:

Zemējuma ietaises E uzbūve	Minimālā distance (m) vai relatīvā distance stieņus izvietojot vienā līnijā pret testējamo zemējumu E
E vertikāls novietojums, viens elektrods, L ≤ 3 m
E vertikāls novietojums, L ≥ 3 m
E horizontāls novietojums, L ≤ 3 m
E horizontāls novietojums, L ≥ 10 m
E vairāku zemētāju struktūra ar kontūra diagonāli P

Četru polu (4P) metode

Ja nepieciešama augsta precizitāte zemējuma mērīšanai tiek izmantota četru polu metode (4P). 3P metodē rezultāts ir izmērītā zemējuma pretestības summa un testa vada pretestība starp mēraparāta E spaili un testējamo zemējuma elektrodu. 4P metodē, ceturtais vads, kas savienots starp ES spaili un testējamo zemējuma elektrodu, novērš testa vada īpatnējo pretestību kas var negatīvi ietekmēt rezultātu. Šo metodi ieteicams lietot mērījumiem ≤ 4 Ohm un obligāts mērījumiem ≤ 1 Ohm. Tāpat kā 3P metodē nepieciešams atvienot zemējuma kontūru no kopējās sistēmas. Pretējā gadījumā tiks mērīta kopējā sistēma/kopējās sistēmas daļa un rezultāts būs kontaktu pārejas pretestība.

4 polu metodes testa slēgums

Trīs polu (3P) metode ar mērspaili

Praksē bieži vien ir nepieciešams mērīt zemējuma pretestību, kad nav iespējas atvienot to no kopējās sistēmas. Vienīgā iespēja šādā gadījumā ir pielietot 3P metodi ar mērspaili*. Šajā metodē tiek izmantoti divi testa elektrodi, tāpat kā 3P metodē. Tā kā testējamā zemējuma ietaise nav atvienota no kopējās sistēmas, testa strāva no mēraparāta E spailes plūst abos virzienos - zemējuma ietaisē un kopējā sistēmā. Lai noteiktu strāvu kas plūst caur testējamo zemējumu tiek izmantota mērspaile. Balstoties uz izmērīto sprieguma kritumu un uz izmērītās strāvas vērtību, mēraparāts aprēķina zemējuma ietaises pretestību. Veicot mērījumus pievērsiet uzmanību mērspailes pareizai novietošanai tā ir jāuzstāda zem E vada pievienojums testējamās zemējuma ietaises virzienā.

*Svarīgi! Šī metode nestrādās ja zemējuma ietaisei ir vairāki izvadi uz kopējo sistēmu un tā ir zemē savstarpēji savienota.

3 polu metodes ar mērspaili testa slēgums

Divu spaiļu metode

Ilgu laiku zemējuma pretestības mērījumi pilsētās radīja milzīgas problēmas. Lai veiktu zemējuma pretestības mērījumu, ir nepieciešams ģenerēt strāvu un pēc tam aprēķināt pretestības vērtību, pamatojoties uz sprieguma kritumu. Pilsētas centrā, kur ēkas atrodas ļoti tuvu viena otrai bieži vien nav iespējams zemē ievietot testa elektrodus S un H. Šādos apstākļos var izmantot divu spaiļu metodi.*

Divu spaiļu mērīšanas metodes darbības princips

Mērīšanas mērķis ir izmērīt zemējuma elektroda R_E1 pretestību, kam pievienoti citi zemējuma elektrodi ar pretestībām R_E2, R_E3 … R_E6 . Šī metode izmanto ģenerējošo spaili un lasošo spaili. Ģenerējošo spaili izmanto lai ķēdē ģenerētu spriegumu. Ķēdē plūstošās strāvas lielums ir atkarīgs no ķēdes pretestības. Lasošā spaile mēra ķēdē plūstošo strāvu. Pamatojoties uz to tiek aprēķināta zemējuma pretestības vērtība. Lai divu spaiļu metode strādātu ķēdei ir jābūt noslēgtai, lai pa to plūstu strāva.

*Svarīgi! Viena individuāla zemējuma elektroda mērīšana nav iespējama, kā arī svarīgi ir izvēlēties pareizu atbilstošu spaiļu novietošanas vietu ņemot vērā zemējuma ietaises uzbūvi. Šī metode labi darbojas lai testētu atkārtotos zemējumus, piemēram uzskaites sadalēm.

Ja ir situācija kad nav noslēgtas ķēdes, ņemot vērā sistēmas īpatnības, var iedzīt pagaidu zemējuma elektrodu un to savienot ar testējamo zemējuma ietaisi, šeit gan jāņem vērā ka būs liels kļūdas procents. Kļūdas aprēķins aprakstīts zemāk.

Diagramma parāda R_E1 zemējuma pretestības vērtību. Kā redzams formulā zemāk, mēraparāta dotais rezultāts sastāv no izmērītā zemējuma R_E1 un pārējo ar pretestībām R_E3 … R_E6 paralēli savienoti elektrodu rezultāta.

Iegūtais zemējuma pretestības mērījuma rezultāts būs ar kļūdu, kļūdas procents ir atkarīgs no paralēli esošo zemējumu skaita, šī ir metodes īpatnība. Palielinoties paralēli esošo zemējumu elektrodu skaitam kļūdas procents samazinās.

Piemērs: Mērot R_E1 kura pretestība ir 10 Ohm ar paralēli esošiem elektrodiem R_E2 = R_E3 = R_E4 = R_E5 = R_E6 = 10 Ohm.

Mēraparāta dotais rezultāts būs: R_E = 10 Ohm + 2 Ohm = 12 Ohm. Attiecīgi konkrētajā gadījumā ir 2 Ohm kļūda.

Zemes īpatnējās pretestības mērīšana

Projektējot jaunas zemējuma sistēmas jāņem vērā grunts īpašības. Svarīgākais parametrs ir augsnes īpatnējā pretestība. Zema augsnes īpatnējā pretestība nodrošina efektīvāku un finansiāli izdevīgāku zemējuma kontūra izbūvi kas atbilst noteiktajām prasībām. Akmeņainās un smilšainās vietās nepieciešamas sarežģītas zemējuma sistēmas un augstākas izmaksas, lai sasniegtu atbilstošu pretestības vērtību. Testēšanas modelis tiek attēlots kā kubs ar izmēriem 1 m × 1 m × 1 m, kas piepildīts ar augsni, savukārt elektrodi atrodas pretējās pusēs. Sprieguma attiecība pret plūstošo strāvu nosaka pretestību.

Testēšanas modelis (kubs 1 m × 1 m × 1 m)

Zemes īpatnējās pretestības mērīšanai tiek lietota Wennera metode.

Metodes pamatnosacījums – vienā līnijā izvietoti testa elektrodi ar vienādām distancēm.

Wennera metodei raksturīga proporcionāla attiecība starp testa elektrodu attālumu un dziļumu kādā plūst strāva. Šīs attiecības ļauj lietotājam definēt dziļuma diapazonu kurā tiek mērīta pretestība, dziļums kurā tiek mērīta pretestība ir aptuveni 0.7 no attāluma kas ir starp testa elektrodiem. Veicot vairākus mērījumus, mainot attālumus starp testa elektrodiem, mēs varam aptuveni noteikt kādā dziļumā būs zemākā iespējamā grunts īpatnējā pretestība. Šīs zināšanas būs svarīgas projektējot zemējuma kontūru.

Piemērs:

Lai noteiktu grunts īpatnējo pretestību zem sasalšanas zonas (apmēram 0.7 m), testa elektrodiem jābūt izvietotiem 1m attālumā. Pēc mērījuma veikšanas elektrodi jāpagriež par 90° attiecībā pret pirmo mērījumu. Līdzīgs mērījuma rezultāts liecina par zemes viendabīgumu un testu precizitāti. Ūdens caurules vai citas zemē ieraktas metāla konstrukcijas var ietekmēt grunts īpatnējās pretestības mērījumus. Par to norāda ievērojamas atšķirības rezultātos, kas iegūti mērījumos ar testa elektrodiem kas vērsti dažādos virzienos. Tādā gadījumā nepieciešams mainīt mērījumu vietu, izvietojot testa elektrodus dažus metrus no vietas kur tika veikts mērījums. Tādā veidā nosakot optimālo vietu un dziļumu kādā izvietot zemējuma sistēmas kontūru.

Saites elektriskās pretestības pārbaude starp zemētājiem un sazemējamajiem elementiem (MK238 nosaukts kā zemējumvada nepārtrauktības saites pretestības mērījumus)

Ar attiecīgo mēraparātu mēram PE esamību no sadalnes līdz katrai konkrētās iekārtas zemējumu spailei (piem. rozete, apgaismes ķermenis, metāla caurules, utt.). Zemējumvada nepārtrauktības pretestība nedrīkst pārsniegt 0.4 Ohm. Mērījumiem pievieno izvietojumshēmu (montāžas shēmu).

Zibensaizsardzības sistēmas elementu pretestības mērījumus

Mērījumus veic atbilstoši projektētāja izstrādātajai shēmai katram novadītājam. Pretestības mērījumi tiek veikti no jumta augšas līdz zemējuma pievienojuma spailei. Zibens novedēja pretestība nedrīkst pārsniegt 0.4 Ohm. Mērījumiem pievienojam zibens izbūves shēmu.

Noplūdes strāvas automātslēdžu (RCD) testēšana

Noplūdes strāvas automātslēdžu (RCD) populārākie tipi

RCD ir nepieciešamas periodiskas pārbaudes, lai pārliecinātos par to pareizu un drošu darbību. Pārbaudes ir jāveic pēc ražotāja noteiktajiem standartiem vai, ja:

Lai pārliecinātos par noplūdes strāvas automātslēdžu (RCD) atbilstošu darbību, veic šādus testus:

Kontaktspriegums (U_C) — spriegums kas parādās noplūdes gadījumā, tas nedrīkst pārsniegt 50 V, atsevišķos gadījumos 25 V.

Nostrādes laiks (tΔ) — laiks, kas nepieciešams, lai RCD atslēgtos pie nominālās diferenciāļās noplūdes strāvas IΔn.

Maksimāli pieļaujamie nostrādes laiki atbilstoši standartam

Nostrādes strāva (IΔ) tiek testēta minimālā diferenciālā strāva IΔ, kas izraisa RCD nostrādāšanu.

Nostrādes strāvu vērtību diapazoni atbilstoši standartam, diapazoni ir atkarīgi no RCD veida (AC, A vai B):

Mērinstruments sāk veikt testu ar strāvu 0.5 IΔn vai mazāku un pēc tam to palielina līdz RCD nostrādā vai līdz 1.1 IΔn.

Ja testa strāva tiek palielināta līdz 1.1 IΔn un RCD nenostrādā tad RCD ir neatbilstošs.

Ja kādā no augstāk minētajiem mērījumiem ir nobīdes no pieļaujamajām normām tad RCD ir neatbilstošs un tas ir jānomaina kā arī jāpārliecinās par instalācijas un patērētāja stāvokli.

Transportlīdzekļu uzlādes staciju pārbaude

Elektrisko transportlīdzekļu uzlādes staciju darbību un uzstādīšanu nosaka standarts EN 61851. Tas apraksta uzlādes režīmus un sakaru metodes starp transportlīdzekli un uzlādes staciju, nosakot noteiktus protokolus un tādējādi nosakot nepieciešamos pārbaudes un testēšanas veidus.

EN 62196 standarts to papildina, definējot kontaktdakšas, kontaktligzdas, savienotājus un automašīnu kontaktdakšas, ko var izmantot transportlīdzekļos un uzlādes stacijās.

Attiecībā uz uzlādes stacijas elektroapgādi detalizētas elektroinstalācijas prasības ir noteiktas standartā HD 60364-7-722.

Saules paneļu sistēmas testēšana

Ļoti strauja un dinamiska saules enerģijas attīstība kas pēdējos gados notiek pasaulē ir iespaidīga. Tas lielā mērā ir saistīts ar atkāpšanos no tradicionālajiem, neatjaunojamiem enerģijas avotiem. Lielāka sociālā apziņa un atsevišķu valstu valdību atbildības uzņemšanās par apkārtējo klimatu liek enerģētikas sektoram pāriet uz zaļo enerģiju. Turklāt tehnoloģija nepārtraukti attīstās kā rezultātā izmaksas samazinās. Ja tam pievienojam pastāvīgu enerģijas cenu pieaugumu tirgū, mēs pamanīsim, ka ekonomiskais līdzsvars kļūst arvien labvēlīgāks saules enerģijas sektoram.

Diemžēl investīciju ienesīgumu nereti cenšas palielināt pazeminot kvalitāti un līdz ar to arī pašas sistēmas drošības līmeņa pazemināšanos (un līdz ar to arī objekta ekspluatācijas un apkalpošanas risku pieaugumu). Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi lai uzstādīšana atbilstu visām drošības prasībām un lai tās izpilde atbilstu spēkā esošajiem noteikumiem. Mēs par to varam būt pārliecināti tikai veicot atbilstošas pārbaudes un periodiskas apsekošanas. Sistēmas drošības vadlīnijas nosaka standarts EN 62446. Standarta sniegto norādījumu ievērošana ievērojami samazina drošības riskus. Mērījumi ļauj noteikt ne tikai drošību, bet arī sistēmas un tās elementu efektivitāti.

Mērījumi saskaņā ar EN 62446:

Aizsardzības kontūra (sazemējuma) nepārtrauktība

Zemējuma kontūra pretestība

Izolācijas pretestība DC pusē

Ķēdes spriegums U_OC DC pusē

Potenciālā īsslēguma strāva I_SC DC pusē

Strāvas un jaudas mērījumi DC un AC pusēs

Invertora efektivitāte