Kabeļu aizsargcaurules tiek iedalītas divās grupās pēc aizsardības prasībām – aizsardzība ēku iekšpusē, aizsardzība ārpus ēkām.
Aizsargcaurules, kuras nevar saliekt, vai arī tādas, ko saliekt iespējams, vien, izmantojot mehāniskus palīglīdzekļus.
Aizsargcaurules, kuras var saliekt ar rokām, taču to ekspluatācijas laikā tās nav paredzēts bieži locīt.
Aizsargcaurulēm ir jābūt ar pietiekami lielu mehānisko izturību. Ekspluatācijas laikā tās nedrīkst saplaisāt vai deformēties.
Saskaņā ar standartu, kabeļu aizsardzības caurules tiek klasificētas pēc izturības pret saspiešanu.
Cietības klase |
Pretestība |
Max izturība pret saspiešanu |
1 |
Ļoti zema |
125 N |
2 |
Zema |
320 N |
3 |
Vidēja |
750 N |
4 |
Augsta |
1250 N |
5 |
Ļoti augsta |
4000 N |
Plastmasas cauruļu izturības klase atrodas intervālā no 1. līdz 4. klasei. Metāla aizsargcaurules tiek iedalītas 5. klasē.
Pastāv vēl marķējumi pēc standarta, kas nosaka aizsargcaurules īpašības, kā piemēram triecienizturība, minimāli un maksimāli pieļaujamā ekspluatācijas temperatūra.
Montāžas vieta |
Minimālā cietības klase |
Betonā |
3 |
Zem apmetuma |
2 |
Karkasa konstrukcijas sienā (koka, metāla) |
2 |
Izlīdzinošā slānī (sienā, grīdā) |
2 |
Asfaltā |
3 |
Piekargriestos |
2 |
Gruntī |
3 |
Celtniecības konstrukcijas šahtās |
2 |